Ceļa gals
Jauna sieviete ielas kostīmā
Olu sitēja
Nezināma sieviete tumšā kleitā ar ziediem rokā
Mildas un Jāņa portrets
Akts ar velveta mēteli
Vīriešu žakete uz manikena
Vīriešu grupa pie galda
Latvijas Fotogrāfijas muzeja invertāra kartīte nr. 429
Sieviete tumšā kleitā ar volāniem
Zvaigznes jaunkundze. Uzņemts salonā
[lv]
Subjektīvais tulkojums
Šajā projektā Latvijas Fotogrāfijas muzeja kartotēkas ieraksti kļūst par ierosmi jaunu attēlu radīšanai. Caur pašportretu sēriju subjektīvi interpretēju krājuma fotogrāfiju aprakstus, laužot priekšstatu, ka fotogrāfijai piemīt fiksēta, nemainīga nozīme. Tieši subjektīvā pieeja – caur formu un izvēlēto materiālu – pārvērš dokumentālo par personīgu pieredzi. Ar šo darbu vēlos nojaukt uztveres un atmiņu robežas, veidojot attēlus, kas vienlaikus ir reflektējoši un dekonstruējoši. Fotogrāfija vairs netiek uztverta kā neitrāls dokumentāls ieraksts, bet gan kā mainīgs, interpretācijai atvērts stāsts.
Digitāli uzņemts attēls tiek pārnestas uz metāla plāksnēm – fototransfēra procesā saglabājas papīra atliekas un arī procesa kļūdas – atsauce uz arhīva dabīgo nepilnīgumu, fragmentāro raksturu un zudušo detaļu klātbūtni. Papīrs kļūst par metaforu tam, kas no pagātnes ir palicis – nepilnīgs, netiešs, bet tomēr nozīmīgs. Tādēļ arī trūkumi un zaudējumi ir daļa no arhīva stāsta.
Vēlos uzdod jautājumus par to, kā tiek būvēta atmiņa, kādi stāsti tiek glabāti un kādos brīžos tie var pārtap par jaunu tulkotāja interpretāciju.
Darbs veidots grupu izstādes "Pārnese" (2025) ietvaros
[en]
The Subjective Translation
In this project, entries from the Latvian Museum of Photography’s card catalogue serve as inspiration for the creation of new images. Through a series of self-portraits, I subjectively interpret descriptions of photographs from the collection, challenging the notion that photography possesses a fixed, unchanging meaning. It is this subjective approach — through form and chosen material — that transforms the documentary into a personal experience.
With this work, I seek to blur the boundaries between perception and memory, creating images that are both reflective and deconstructive. Photography is no longer perceived as a neutral documentary record, but rather as a mutable narrative open to interpretation.
The digitally captured image is transferred onto metal plates — a photo transfer process that preserves traces of paper and its imperfections, referencing the inherent incompleteness, fragmentation, and loss within the archive. The paper becomes a metaphor for what remains of the past — imperfect, indirect, yet still significant. Thus, gaps and losses are also part of the archive’s story.
I aim to raise questions about how memory is constructed, which stories are preserved, and at what moments they may transform into a new interpretation by the translator.
The work was created as part of the group exhibition "Pārnese" (2025)